Saites
par
Ārsts un rakstnieks Staņislovs Moravskis (1802-1853), kurš dzīvoja un strādāja turpat blakus Birštonai, Ustroņas muižā (tagad Jundeliškes), nebeidz mūs pārsteigt ar savām daudzpusīgajām spējām, kas arī dod iespēju runāt par krāsainākās tēmas - no zinātnes un patriotisma līdz mūzikai un ziediem . Ir pienācis laiks aplūkot Morāvijas un brīvmūrniecības attiecības.
Rakstnieks pazina daudzus slavenākos Lietuvas (un ne tikai) brīvmūrniekus, aprakstīja viņu biogrāfijas (piemēram, pagājušajā gadā varējām noklausīties viena no tā laika slavenākajiem mūrniekiem, mākslinieka Juozapa Oleškeviča biogrāfisko izklāstu, Moravska draugs, ko lietuviešu valodā pirmo reizi tulkojusi daktere Reda Griškaitė), un darbā No Merkinas līdz Kauņai. Vientuļnieku patvērums un pats Moravskis daļēji atzina savu piederību šai noslēpumainajai sabiedrībai. Zinātnes pasaulē Moravskis ir slavens arī ar to, ka viņš vienīgais aprakstīja brīvmūrnieka, proti, Viļņas bīskapa Mikola Dluška (1760–1821) bēres.
Pasākuma mērķis ir paplašināt Moravska daiļrades cienītāju izziņas pieredzi, palīdzēt izprast pasaules daudzveidību un prast pieņemt "atšķirīgo". Jo tā laika elite dzīvoja tā saukto dubulto dzīvi - publisku, ārēju un slepenu, ne visiem redzamu, bet ne mazāk svarīgu kā pirmo (Lietuvas gadījumā dualitāti noteica arī valsts politiskais statuss). brīva valsts). Par to visu tiks ziņots ziņojumā "Brāļi masoni: daži brīvmūrniecības gadi 19. gadsimtā". Lietuvā” stāstīs Lietuvas Nacionālā muzeja direktora vietniece – muzeja krājumu galvenā glabātāja dr. Maršēja Būtne. Pasākuma otrs mērķis ir atklāt plašākas sabiedrības (tautas) attieksmi pret šo vienu no vecākajām brālībām, kuru saista slepenības un zvēresta princips, veicinot filantropiskus mērķus, bet noslēpumaino un tāpēc mītos un leģendās apvīto. Lietuviešu literatūras un folkloras institūta vecākā pētniece Dr. Radvilė Racēnaite.
Aktieris Andriuss Bialobžeskis lasīs vairākus fragmentus no Moravska darbiem "Keleri mano jaunystės metai Viļņā" un "No Merkines līdz Kauņai" (lietuviešu valodā tulkojusi Reda Griškaitė).
Pasākuma noslēgumā mecenāts Rimvīds Baranausks rādīs savā personīgajā kolekcijā glabātu masonu dokumentu, kas saistīts ar dižo lietuviešu masonu ložu Viļņā "Tobula vienybė" (1784), un dr. To komentēs Žigintas Bučis.
Pasākumu vadīs arhitektūras vēsturnieks, arhitekts dr. Mariusu Daraškeviču, kurš dzīvajā demonstrēs īpaši šim pasākumam šūto un izšūto mūrnieku priekšautu. Kā jau katru gadu, skanēs laba mūzika. Šoreiz skatuvi atstāsim pianistei Rūtai Blaškytai un mecosoprānam Ritai Preikšaitai.
Pirms lasījumiem aicinām apmeklēt Ustronejas vientuļnieka mūžīgās atdusas vietu - Nemajūnu kapsētas kapliču.
